LAIVOJUMS "STRĪĶĒ UN VAIDI" 2019 - par upi

Eži!

Notikumi

P O T C P S S
 
 
 
 
 
 
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 

Strīķupīte atgādina Rauni, kas tek pa dziļu gravu un ik pa laikam

dižojas ar smilšakmens iežiem. Taču atšķirībā no Rauņa, Strīķupi

ieskauj skaists priežu sils ar sūnu apaugušiem krastiem. Upīte

met nepārtrauktus līkločus, nodrošinot laivošanas slalomiņu.

 

Upe nav gara. Tā iztek no Vaidavas ezera un uzreiz atšķirās ar savu

dzidro ūdeni. Kā nekā tā iztek no viena no tīrākajiem ezeriem Latvijā.

Pirmie 2 kilometri no iztekas plūst pa dzirnavu uzpludināto daļu. Arī

šis posms ir interesants – melnalkšņu noaugušiem krastiem. Vasarā,

kad sazaļo, tad vijīgais upes ceļš meklējams starp niedru un savvaļas

piparmērtras aizaugušiem kanāliem.

 

Pāri dzirnavu dambim laivas ir viegli pārcelt gar labo krastu. Tālākie

~ 2 km plūst caur aizaugušu pļavu krastiem, metot līkločus cauri

melnalkšņu un baltalkšņu audzēm. Te saimnieko arī bebri. Tā tas

turpinās līdz Patkula alai. Par šo alu tautā klīst leģendas par dumpi

- nieku Patkulu, kurš “zviedru laikos” slēpies šajā alā. Starpcitu, ala

ir diezgan dziļa un ar attiecīgu aprīkojumu to var labi izložņāt! Aiz

alas upīte uzņem apgriezienus, krastiem pietuvojas mežs, līkloči

kļūst straujāki. Ik pa laiku seko nelielas krācītes – straujtecītes.

Šādās vietas vēlā rudenī nārsto laši. Te rudeņos, diemžēl, savus

tumšos darbus dara lašu dūrēji, kas mēdz sasliet laipas pār upi,

lai vieglāk uzglūnēt laupījumam. Pēdējā talkā šīs laipas krietni pare

- tinājām. Laivotājiem šīs straujteces ir jautrākās vietas, un parasti,

arī skaistākās. Līdz pat Kalēja alai seko vairāki ieži - Stoķu klintis,

Nebraukšiezis ar alu un vēl daži mazi jauki iezīši, kurus var redzēt

tikai no upes.

 

Kalēja ala, protams, ir apstāšanās vērta. Leģenda vēsta, ka šajā alā

savulaik bijusi kalēja smēde, no kuras līdz mūsdienām vietām sagla-

bājies nokvēpums uz alas griestiem. Te ir vieta arī piknikam ar uguns-

kuru. Pirms un pēc alas ir arī upes jautrākais posms. Šeit bij arī paši

niknākie sagāzumi – tai skaitā milzīgas egles viena pār otru.

 

Pēdējais posms līdz Gaujai ir ~ 4km garš. Šeit ir vēl vairāki ieži un

upe joprojām jautri “strīķē” lejup pa skaistu meža gravu. Pēdējais

kilometrs jau līkumo pa Gaujas palieni. Pavasaros, kad Gaujā ūdens

augšā, šeit valda ūdens pasaule un var izbraukāt ar laivu pa mežu.

 

Ieteka Gaujā ir kādu kilometru zem Ērgļu klintīm. Maršrutu var

pabeigt kādu nepilnu kilometru aiz ietekas pie Pielekšu mājām

labajā krastā. Šeit kādreiz bijusi Gaujas pārceltuve. Maršrutu var

turpināt arī tālāk pa Gauju līdz Lenčiem vai pat Cēsu tiltam.

 

Upe ir burvīga! Tā ir braucama agrākos pavasaros un ūdens

bagātos rudeņos, kā arī jebkurā citā laikā, kad tā spēcīgāk lijis

lietus. Jāteic gan, ka iesācējiem šī nebūs labākā izvēle. Airēšanas

un laivas vadīšanas prasmes mazliet vajadzīgas. Tāpat braukšana

ieteicama tikai ar cietajām polietilēna kanoe vai smailītēm. Pūšļus

varētu pludi- nāt īpaši augstā ūdenī.

 

 

Pievienot komentāru

Filtered HTML

  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <blockquote> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.

Plain text

  • HTML tagi nav atļauti.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
By submitting this form, you accept the Mollom privacy policy.